Dora Marija Kalfa (Dora Maria Kalff) daudz strādāja ar bērniem un piešķīra lielu nozīmi gan to attīstības īpatnībām, gan traucējumiem. Savos semināros smilšu spēles terapijas metodes iedibinātāja, kā liecina viņas skolēni, teica: ir jāmācās Junga teorija, lai iemācītos noteikt klienta attīstības pakāpi un “zinātu, no kurienes nāks dziedināšana”.

Tie, kuri kaut reizi dzīvē bijuši pie psihoterapeita, noteikti pazīst mulsinošo situāciju, kad pēkšņi jārunā par savām domām, jūtām, dvēselē notiekošo, bet īstos vārdus kā nevar, tā nevar atrast. Iespējams, tāpēc nu jau vairāk nekā gadsimtu psihoterapijā tik ļoti iecienītas smilšu spēles. Tāpat kā tradicionālajās konsultācijās, tajās tiek risinātas samilzušas attiecību problēmas, rasts ceļš uz harmoniju ar sevi un apkārtējiem, tikai šajā gadījumā galvenās runātājas ir smiltis un mazās rotaļu figūriņas tajās.

Man ir laimējies mācīties pie Lindes fon Keizerlinkas, fantastiskas sievietes, ģimenes terapeites un Junga analītiķes no Vācijas, kura 1994. gadā atveda smilšu spēli uz Latviju. Vēlāk turpināju mācīties Īrijas Smilšu terapijas institūtā, kur smilšu spēles terapija tika pasniegta kā viena no jungiāniskās terapijas formām. 2004. gada aprīlī Sanktpēterburgā notiks kārtējā starptautiskā konference smilšu spēles terapijā, kuru organizē Īrijas, smilšu spēles terapijas institūts un kurā plānoju uzstāties.

Tikšanās ar sevi smilšu spēles terapijas atspulgā

Mūsdienu cilvēka dzīve ir ļoti piesātināta. Ikdienas dzīvē ir tik daudz dažādu pienākumu, un ik gadu to kļūst arvien vairāk. Cik bieži, ikdienas rūpju pārņemti, mēs sev pavaicājam: kā es dzīvoju? Kas es patiesībā esmu, un ko es gribētu iegūt? Kas mani apmierina savā dzīvē, un ko es gribētu mainīt?

Ikviens normāli domājošs pieaugušais allaž priecājas, ja izdodas uzzināt kaut ko jaunu par bērniem, jo tā viņš gūst iespēju labāk izprast savus bērnus. Tā ir cerība atjaunot saikni pašam ar sevi un savu "iekšējo bērnu", kas līdz pat dzīves pēdējam brīdim raud un smejas ikvienā no mums. Profesionālis, kas konsultē bērnus un viņu vecākus, parasti cenšas atrast un izveidot kontaktu ar "abiem bērniem".

Kā jūs domājiet, kas ir „smilšu teātris”? Dramatiskās mākslas avangardisks novirziens? Tautas tradīcija? Nē, tā ir apbrīnojama psihoterapijas metode. Esmu dzirdējusi, ka tur pieauguši tēvoči un tantes, gluži kā bērni, spēlējas smiltiņās. Atnācu uz kabinetu pie psihoterapeites Veras Ščerbakovas un nesaprašanā pavēros apkārt – kur tad smilšu kaste?